AnimalPlanet.1s.lv

AnimalPlanet.1s.lv

 Latviski По русский In English


Kāmji 2


sīrijas kāmis

 

Kārta: grauzējs (Rodentia)

Apakškārta: peļu radinieki (Myomorpha)

Ģints: garastainās peles (Muridae)

Apakšģints: kāmis (Cricetinae)

Suga: parastais kāmis (Mesocricetus)

Šķirne: Sīrijas zeltainais kāmis (Mesocricetus auratus)

Garums: ~ 10-19 cm

Svars: ~ 80- 160 g, svarīgi, lai dzīvnieks nebūtu resns

Dzīves ilgums: ~ 2-4 g.

Dzimtene: Aleppas plakankalne Sīrijā. Mitinās dažāda dziļuma sazarotās alās, kur glabā savus milzīgos (pat līdz 15 kg graudu) pārtikas krājumus.

Dzimumbriedums: 32.-42. dzīves diena;

Pilnbrieds: 65-70 dienu vecumā;

Grūtniecība: 15-18 dienas

Mazuļu skaits: 4-12

Mazuļa svars: 2-3 g.

Atšķiršana no mātītes: 21 dienas vecumā

Ūdens patēriņš: 8 – 10 ml uz 100 g ķermeņa svara dienā

Kopējais barības patēriņš: 10 – 12 g uz 100g ķermeņa svara dienā

Acis: redze ļoti neskaidra, plašs redzes lauks

Ausis: ļoti laba dzirde, uztver skaņas ultraskaņu diapazonā

Oža: ļoti attīstīta, apkārtējo vidi uztver ļoti diferencētās smaržās, atzīmē ar smaržām ceļus un apkārtni, lai tādejādi orientētos. Pazīst saimnieku pēc smaržas.

Ūsas: palīdz orientēties tumsā.

Uzvedība: paklausīgs, ja nav pamodināts no ziemas miega vai nobaidīts.

Guļa: ziemas miegs pie T pazemināšanās zemāk par 5 C, lai gan dzīvnieku var pamodināt viegli pieskaroties vai paaugstinot T. Kāmji ir krēslas dzīvnieki. Tas nozīmē, ka īstās kāmju dzīves aktivitātes sākas tikai vakarā. Tas ir jāievēro, ņemot audzināšanā kāmi. Dienas laikā kāmis parasti savā mājiņā guļ. Telpas temperatūra vēlama nedaudz virs 20 grādiem.

Būris: vienam kāmim vēlams 40*80*50cm. Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā). Kāmjiem ļoti patīk mājiņas. Tīrīgi dzīvnieki, kas nokārtojas vienā vietā. Regulāri tīrot krātiņu, neizplatīsies specifiskais aromāts. Kāmi nav ieteicams laist no būra ārā pastaigāties. Viņi ir veikli kāpelētāji, taču, krītot pat no neliela augstuma uz cieta pamata, tie var nosisties.

Būra piederumu apraksts: horizontāls restu izvietojums, speciāla dzirdinātava, skrienamais ritenis ar virsmu bez šķirbām, jo lielāks, jo labāk, trauciņš sausajai barībai, pēc vēlēšanās: mājiņa, tualete, skaidu granulas, skaidas. Nekādas vates!

Tikai uz pārošanos kāmji saiet kopā, bet pēc veiksmīgas pārošanās mātīte padzen kāmja tēviņu. Tieši tāpat mātīte padzen mazuļus, vecumā no 4- 8 nedēļām, lai gan mazie vēl mēdz kādu laiku palikt kopā līdz dzimumgatavībai.

Barošana

Visu laiku būrī vēlams atrasties minerālvielu piedevām un kociņam zobu asināšanai.

Dabiskos apstākļos kāmji nepieciešamo šķidruma daudzumu tie uzņem ar sulīgo barību. Ja tāda tiek dota tikai periodiski, būrītī jāievieto piekarama dzirdinātava.

Veikalos piedāvātie kārumi, gan jogurta, gan citi satur pārāk daudz cukura un tauku, kas veselībai nav nemaz tik labi. Barībai jābūt maksimāli pietuvinātai tai, kāda kāmim pieejama savvaļā.

Sausā barība: pieauguša kāmja sausās barības deva ir apmēram 2 tējkarotes/ ēdamkarotes. Kāmim jābūt arī mazām barības rezervēm, tad dzīvnieciņš jūtas daudz drošāk. Nepieciešams veikt regulāras revīzijas, konfiscējot iekrāto. Ja tas netiek darīts, kādā brīdī dzīvoklī sāk izplatīties nelāga smaka.

Sausajai barībai jābūt sīkai, raupjai, nevajadzētu būt pārāk daudz krāsainām sastāvdaļām, priekšroku labāk dot kaltētiem augļiem, labībai, sienam, var būt nedaudz riekstu. Kvalitatīva sausā barība satur: auzu pārslas, labības graudus, miežus, rudzus, griķus, amarantu, zaļos graudus, fenheļa, pieneņu, kā arī eļļu saturošas sēkliņas. Nedrīkst būt pārāk daudz linsēklu, kaņepju, magoņu, sezama sēkliņu.

Visu papildbarību jādod nelielos daudzumos!!!

Dīgsti: graudu dīgsti ir laba papildbarība, bet pie šīs barības kāmi jāpieradina pakāpeniski.

Žāvēti augļi, dārzeņi: bagātina ēdienkarti. Piemēram, sarkanās bietes, burkāni, fenhelis, kolrābji, rozīnes, ābolus, bumbieres, mežrozīšu augļus.

Savvaļas augi (var dot žāvētā veidā): kazeņu lapas, dilles, margrietiņas, lazdas lapas, melisu, pētersīļus, ganu plikstiņu, pienenes saknes ar lakstiem, rudzupuķes, saulespuķes, ceļtekas.

Rieksti/ Sēklas: saulespuķu sēklas, zemesriekstus, lazdu riekstus, valriekstus, ķirbju sēklas.

Citas sastāvdaļas: kukurūzas graudi, rīsu pārslas, zirņu pārslas, ar cukuru neapbērtas musles ar augļiem, nevārītas nūdeles, svaigs siens, kas tiek lietots gan mājas taisīšanai, gan ēšanai.

Var dot: tauriņus, sliekas (no ekoloģiski tīras vides), garneles (reti), vārīta vistas gaļa (bez sāls), vārīta zivs (liesa). Aprikozes (nedaudz), baklažānus, banānus, lapu koki: dižskābārdis, osis, kārkls, papele, bērzs. Augļu koku lapas: bumbiere, ābele. Vīnogas, melones. Putraimu biezputra uz ūdens, vai ūdenī izmērcēti putraimi. Ķīnas kāposts, āboliņš, zemenes, nātres, pienenes, paprika, patisoni, svaiga kukurūza, rožu ziedlapas, burkāni, gurķi, kāļi, tomāti, salāts, pākšu pupiņas, ķirbji, puķu kāposts, āboli, kabači. Maizes mīkstums ar pienu, kumelīšu tēju, (nelielos daudzumos), biezpiens, krējums, kefīrs (nelielos daudzumos), popkorns (bez sāls, cukura, taukiem, mājās gatavots), siers (liess), ola – cieti novārīta.

Indīgi augi: Agave, aloja, alpu vijolīte, amarills, laurs, glicīnija, pupas, roze, efeja, īve, uzpirkstīte, papardes, ģerānijas, kizils, zelta lietus, etiķa koks, plūškoks, gundega.

Nedrīkst dot: arbūzus, skuju koku zarus, lapegles, egles, priedes u.c.( kāmjiem indīgi sveķi), visu cepto un trekno, sēnes, kartupeļus, kāposts, putra uz piena bāzes, desas, ķiršu, aprikožu kauliņus, ābolu sēkliņas, lokus, puravus, sīpolus, sviestu, medu, mandeles, CUKURU, SĀLI, GARŠVIELAS, sausās brokastis, makaronus (nevārītus), hurmu, tulpes, citronus, greipfrūtus, mandarīnus, apelsīnus, ķiplokus, skābenes, eksotiskos augļus (kivi, avokado, ananāsus).

Ieteikumi

1. Jāļauj kāmim netraucēti pierast pie jaunās mājvietas. Vieglāk pieradināmi 4-7 nedēļas veci kāmji.

2. Jāuzcienā ar kādu našķi, ļaujot apostīt roku.

3. Kamēr kāmis ēd, maigi glāstīt muguru, pieradinot pie pieskārieniem.

4. Var likt kāmītim stiepties pēc kārumiņa. Iemācot jaunus trikus, neaizmirst viņu apbalvot.

5. Saukt kāmīti vārdā, nebļaut uz viņu un citādi neaizskart, lai neiebiedētu. Kāmji mīl uzmanību.

6. Mēģināt izprast ķermeņa valodu. Kad grib ēst, skriet, gulēt…tad ļaut to darīt :)

7. Dažādu skaņu izdošana nav pozitīvs rādītājs. Kāmis var būt sabijies, dusmīgs vai nevesels.

8. Lai mazinātu dzīvnieka stresu – ieteicams nodrošināt nodarbes. Piemēram, būrī ievietot caurules, kastītes, kokus u.tml. Fiziskas aktivitātes ir ļoti būtiskas viņa labsajūtai.

9. Rokās kāmis jāsatver uzmanīgi – ar plaukstām aptver no abām pusēm un paceļ. Jāuzmanās no zvērēna asajiem zobiem, nekautrēsies tos laist darbā, ja jutīsies apdraudēts.

Komentāri (1)  |  2013-02-07 20:28  |  Skatīts: 11844x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Kaķi


Kaķis, arī zināms kā mājas kaķis jeb domesticētais kaķis (lai atšķirtu to no citiem kaķiem) ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kurš ir pieradināts vairāk nekā pirms 9500 gadiem. Kaķis ir ļoti pieprasīts mājdzīvnieks, jo palīdz cilvēkam cīnīties pret dažādiem kaitēkļiem, piemēram, pret pelēm, čūskām un pat skorpioniem. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes - par kaķenēm.

Ir zināms, ka kaķi medī vairāk nekā 1000 dažādu citu dzīvnieku sugu. Tiem var arī iemācīt izpildīt dažādas vienkāršas komandas. Ir fiksēti gadījumi, kad kaķi ir iemācījušies manipulēt ar dažādiem vienkāršiem mehānismiem, piemēram, atvērt durvis, izmantojot durvju rokturus. Kaķis, iespējams, ir populārākais mīlulis pasaulē; tiek lēsts, ka kopā pa visu pasauli ir aptuveni 600 miljoni kaķu.

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, visi mājas kaķi ir domesticēti no mežā kaķa pasugas Āfrikas savvaļas kaķa. Lai gan visu veida meža kaķi var krustoties savā starpā, nav nekādu liecību, ka mājas kaķa filoģenēzē būtu citas meža kaķa pasugas.

Komentāri (1)  |  2013-02-07 20:20  |  Skatīts: 1198x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Suņi


 Suņu ģints  pieder pie suņu dzimtas  plēsējiem. Suņu ģintī ir 7 sugas, ieskaitot vilkus, šakāļus un koijotus. Pēdējā laikā zinātnieki uzskata, ka vairākas vilku pasugas būtu jāizdala kā atsevišķas sugas, jo ģenētiski tās ir atdalījušās no pelēkā vilka saimes ļoti sen. Vilki, dingo un suņi ir pelēko vilku sugas dažādas pasugas.


 

Komentāri (1)  |  2013-02-07 20:00  |  Skatīts: 1166x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Zirgi


Zirgi ir zirgu dzimtas vienīgā ģints. Zirgi, ēzeļi un zebras pieder pie zirgu dzimtas. Tos sauc par nepārnadžiem, tāpēc ka viņu ekstremitātē vislabāk attīstīts viens pirksts (trešais). Kopā ar tuvākajiem radiniekiem degunradžiem un tapīriemzirgus ierindo nepārnadžu kārtā. Zirgu dzimtas dzīvnieki barojas ar zāli un krūmiem, dzīvo klajās vietās un ātri skrien, lai varētu aizbēkt no plēsoņām. Visi zirgu dzimtas pārstāvji ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas baros, dienas laikā veic lielus attālumus, meklēdami barību un ūdeni, vai arī lai paglābtos no kukaiņiem.


Komentāri (1)  |  2013-02-07 19:57  |  Skatīts: 1150x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Pērtiķi


Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu sugas, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā. Vienkāršoti varētu teikt, ka pērtiķi ir visi tie primāti, kas nav puspērtiķi un cilvēkpērtiķi. Ir zināmas 264 pērtiķu sugas. Sarunvalodā par pērtiķiem bieži tiek saukti gandrīz visi primāti.
Visi jaunās pasaules pērtiķi ir apvienoti vienā virsdzimtā "Platyrrhini", bet zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimta ir daļa no Vecās pasaules pērtiķu sekcijas, kurā tiek iekļauti arī cilvēkpērtiķi. Kopumā zemākie šaurdeguna pērtiķi ir tuvāk radniecīgi cilvēkpērtiķiem nekā Jaunās pasaules pērtiķi.

Komentāri (0)  |  2013-02-07 19:46  |  Skatīts: 893x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Tīģeri


Tīģeris ir lielākais no kaķu sugām, sasniedzot kopējo ķermeņa garumu līdz 3,3 metriem (11 pēdas) un sver līdz 306 kg (670 mārciņas). Tie ir trešie lielākie sauszemes plēsēji. To visvairāk atpazīstamā iezīme ir modelis: tumšas, vertikālas strīpas uz sarkanīgi oranžas kažokādas ar gaišāku apakšā. tam ir izcili, resni zobi un ilkņi. Zooloģiskajos dārzos tīģeri ir nodzīvojuši 20-26 gadu,kas arī šķiet ir to ilgmūžība savvaļā. Tie ir teritoriāli un parasti dzīvnieki, kas bieži prasa lielu tuvējo apgabalu dzīvotnes, kas atbilst savu laupījumu prasībām. Tas, saistīts ar faktu, ka tie ir pamatiedzīvotāji uz kādu no visblīvāk apdzīvotajām vietām uz Zemes, kas ir radījis ieverojamus konfliktus ar cilvēkiem.

Piedodiet, tālāk nerakstīju. ;)

Komentāri (1)  |  2013-02-06 21:48  |  Skatīts: 1860x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Papagaiļi


PApagaiļi ir putni ar aptuveni 372 sugu 86 ģintīm. atrasti vairumā tropu un subtropu reģionos. Papagaiļi ir vispārīgi sadalīti pa vairākām sugām, kas dzīvo mērenos reģionos kā arī dienvidu puslodē.Vislielākā dažādība par papagaiļiem ir atrodama Dienvidamerikā un Austrālijā. Daudz papagaiļi ir daudzkrāsaini, bet daži ne.

Raksturīgās iezīmes: stāvus nostādne, spēcīgas kājas, daudz un skaļi sarunājas.



Svarīgākie elementi: daudzu papagaiļu uzturā ir sēklas, rieksti, augļi, pumpuri un citu augu materiāli.
Dažas sugas reizēm ēd dzīvniekus (maitas), bet citi papagaiļi barojas uz ziedu nektāra un mīkstajiem augļiem. Gandrīz visi papagaiļi ligzdo koku dobumos un dēj baltas olas no kurām šķiļas mazi un bezpalīdzīgi papagailēni. Dažas papagaiļu sugas spēj atdarināt cilvēku balsis un uzlabo savu popularitāti kā mājdzīvniekus.

Komentāri (0)  |  2013-02-06 21:32  |  Skatīts: 772x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Kāmji


Vispopulārākā un pazīstamākā kāmju suga ir "Zeltainais kāmis" jeb "Sīrijas kāmis." Kāmjus plaši izmanto zinātniskajos pētījumos par vēzi, infekcijas slimībām, hipotermiju, kā arī zobu kariesa vai zobu materiālu pētījumos. Kāmji ir palearktikas iemītnieki, tie savvaļā sastopami Eiropas centrālajā un austrumu daļā: Mazāzijā, Sīrijā, Irānā, Sibīrijā, Mongolijā, Īrijā, Džungārijā, Ķīnas ziemeļos, Korejā utt. kāmjiem patīk atklāti un sausi reģioni: meža stepes, stepes, pustuksneši un tuksneši, bet tie apmetas arī cilvēku tuvumā dārzos un tīrumos. Kalnos kāmji sastopami līdz 3600 metriem virs jūras līmeņa. Krievijas stepēs tie ir lauksaimniecības kaitēkļi ar samērā agresīvu uzvedību.

Komentāri (4)  |  2013-02-06 21:15  |  Skatīts: 1313x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties


Lauvas


Lauva ir kaķu dzimtas plesējs.Tā ir viena no lielo kaķu sugām.Savvaļā lauvas dzīvo uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos.Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa.Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatītas vietās, kur dzīvja lielie zīdītāji un cilvēki.Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā.Seno Eiropas alu lauvu kauli ir atrasti Eiropā: Anglijā, Vācijā, Francijā un Spānijā.Šīs lauvas izskata ziņā daudz neatšķiras no mūsdienu lauvām.Grieķijā lauvas tika iznīdētas tikai 2. gadsimtā p.m.ē. Tās ir 130 reizes pieminētas Bībelē.

Komentāri (0)  |  2013-02-06 21:03  |  Skatīts: 775x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties